Close

jūnijs 1, 2021

Trauksmes sajūta – cēloņi un risinājumi

Trauksme, panikas lēkmes

No trauksmes sajūtas cieš ap 275 miljoniem cilvēku visā pasaulē, kas ir vidēji 4% no visas pasaules populācijas jeb katrs 13-padsmitais pieaugušais (Pasaules Ekonomikas Forums, 2019 Davosa). Savukārt ASV šis cipars ir kļuvis satraucoši liels sasniedzot 18.1% no populācijas jeb 40 miljonus pieaugošo (pēc Amerikas Trauksmes un Depresijas Asociācijas datiem).

Ikdienā mēs visu par kaut ko satraucamies – ikdienas pienākumiem un rūpēm, par bērnu izglītības iespējām, par savas karjeras izaugsmi, ekonomisko situāciju utt. Un tas ir normāli, jo liek koncentrēties uz svarīgāko un mobilizēties. Taču ja satraukums pārvēršas trauksmēs un panikas lēkmēs, kas regulāri 6 mēnešu laikā atkārtojas un sāk ietekmēt un traucēt ikdienas pienākumus – sociālo, mājas un darba dzīvi, ir laiks meklēt palīdzību un risinājumus.

Trauksmes un panikas lēkmes simptomi.
Saskaņā ar Nacionālā garīgās veselības institūta (NIMH) datiem kā biežākie trauksmes simptomi tiek minēti: nemiers, grūtības koncentrēties, nogurums, viegla uzbudinātība, grūti kontrolējama un pārmērīga raižu sajūta, miega traucējumi.

Savukārt panikas lēkmes simptomi atspoguļojas kā: sirdsklauves vai paātrināta sirdsdarbība, svīšana vai drebuļi, smaguma sajūta vai sāpes krūtīs, trīcošas rokas, elpas trūkums vai smakšanas sajūta, reibonis un nestabilitātes sajūta, kontroles zaudēšanas sajūta un bailes sajukt prātā vai nomirt.

Liela daļa cilvēku, kuri cieš no panikas lēkmēm atzīmē, ka tās mēdz izjust atrodoties lielos pūļos un sabiedriskās vietās – sabiedriskajā transportā, lielveikalā, koncertos, lidmašīnā, atrašanās mājās vienatnē citas situācijas. Kā rezultātā, lai samazinātu panikas lēkmes attīstības risku, cilvēki izvairās no attiecīgajām situācijām vai pastāvīgi uztraucas par to, kad var notikt nākamā panikas lēkme.

Lielākā daļa cilvēku atzīmē, ka lēkmes sākas negaidīti un bez redzama iemesla. Taču jautājums ir – vai nav iemesla, jeb cilvēks vienkārši nespēj to saskatīt un atpazīt? Dažādi pētījumi, ka arī praktiskā pieredze rāda, ka aiz katras trauksmes vai panikas lēkmes ir iemesls un cēlonis. Savukārt, trauksmes vai panikas lēkmes palaidējmehānisms jeb trigeris ir bijis subjektīvi identificējams stresa izraisītājs. Tāpat jāņem vērā, ka ļoti bieži cilvēki izjūt vislielāko trauksmi, tieši no pašas trauksmes, jo viņus pārņem sajūta, ka viņi nespēj situāciju kontrolēt. Šeit ir svarīgi atcerēties, ka mūsu pašu domas un acu priekšā iedomās radītie attēli veido mūsu sajūtas – jo vairāk domājam par trauksmi un kā vēl tā varētu izpausties, jo stiprāka tā kļūst.

Skatoties caur holistisko pieeju, caur kuru tiek uzskatīts, ka gars un ķermenis ir viens neatdalāms veselums, trauksme un panikas lēkmes nav slimība – to neizraisa ne vīruss, ne baktērijas, ne kāds konkrēts ķermeņa bojājums. Trauksmes un panikas lēkmes ir situāciju vai emociju kā palaidējmehānismu radīti organisma signāli. Izjūtot trauksmes un panikas lēkmes, tā ir norāde, ka ir nepieciešams pievērsties sev – savai emocionālajai un fiziskajai veselībai. Ja simptomus ignorē un vēlas apspiest, bieži vien tie kļūst vēl spēcīgāki.

Diemžēl bieži tiek izplatītas 2 aplamas nostājas: ka trauksme un panikas lēkmes ir garīga slimība un tur neko nevar darīt, ar to ir jāsadzīvo. Un otra, ka viss ir cilvēka galvā, vajag saņemt tikai sevi rokās. Abos gadījumos pieņēmumi nav korekti. Tāpēc pareizā pieeja būtu primāri pieņemt trauksmi un panikas lēkmes kā cilvēciskas sajūtas, ieklausīties un analizēt, to, ko gars vēlas pateikt caur ķermeni.

Trauksmes un panikas lēkmes cēloņi.
Tiek uzskatīts, ka trauksmju un panikas lēkmju cēloņi ir neapzināti konflikti, biedējošu situāciju iztēle, domas un izdomāti tēli, kuri rodas no zemapziņā esošajiem apzinātiem vai neapzinātiem uzskatiem. Trauksmi var veicināt ieilgusi stresa situācija, pārslodze, pazemināts pašvērtējums vai bērnu – vecāku attiecību rezultātā bērnam iztrūkstoša emocionālā drošības izjūta.

Pēc psihoanalīzes pamatlicēja Zigmunda Freida uzskatiem iedala 4 galvenos notikumus, kuri var ietekmēt trauksmes veidošanos:

  • Vēlamā objekta zudums – piemēra, bērns ir pazaudējis, tēvu vai māti, draugu, mīļāko dzīvnieku.
  • Mīlestības zudums – piemēram, kad cilvēks tiek noraidīts vai nevar atgūt mīlestību vai labas attiecības ar cilvēku, kurš ir nozīmīgs.
  • Personīgās individualitātes zudums, bailes pazaudēt savu es, savu seju, bailes no publiskās apspiešanas.
  • Mīlestības pret sevi zudums – piemēram, superego nosoda rakstura īpašības vai personības īpatnības, kā arī rīcības, kas noved pie vainas vai naida sajūtas pret sevi.

Strādājot ar cilvēkiem, kuri vēlas atbrīvoties no trauksmēm, secinu, ka katram ir savs stāsts un trauksmju iemesli ir ļoti individuāli, taču tie pēc dziļākās būtības atbilst kādam no augstāk minētajiem. Piemēram, sieviete pāri četrdesmit ar zemu pašvērtējumu gadiem piekrīt partnera un visu citu teiktajam, dara pēc citu prāta, pilnībā ignorējot savas vēlmes vai sevi kā personību. Transformatīvās terapijas sesijā atpazīstot dažādas situācijas, kur ir izpaudusies sevis, sava iekšējā ES noliegšana, tiek atgūts iekšējais miers un trauksmes simptomi pazūd. Sievietes uzdevums turpmāk strādāt ar sevi, veidojot sevis apzināšanos, iepazīšanu un ieklausīšanos sevī.

Cits stāsts: vīrietis šķiršanās procesa laikā sāk izjust traukmses. Transformatīvās terapijas sesijā tiek atpazītas sajūtas par mīlestības zaudēšanu gan esošajā situācijā – šķiroties, gan identiskas sajūtas, kas “aizķērušās” un nav izsāpētas – apstrādātas no bērnības – neizjūtot patiesu mātes mīlestību.

Risinājumi.
Nebūs divu vienādu stāstu. Katrs ir savādāks, taču svarīgākais ir saprast, ka trauksme vai panikas lēkmes vēlas kaut ko pateik un tajās ir jāieklausās.

Prāta vispārējai nomierināšanai vienmēr būs vērtīgas vispārējās meditācijas, elpošanas vingrinājumi, joga, sporta nodarbības un negatīvā domāšanas veida apzināšanās un izmainīšana. Taču patiesu risinājumu sniegs nevis trauksmju cēloņu ignorēšna, bet apzināšanās un pārmaiņas. Tiklīdz cilvēks spēj ieklausīties, saprast trauksmes cēloni, tā viņam ir iespēja izmainīt zemapziņā noglabātos uzskatus un domas, lai turpmāk dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi bez trauksmju simptomiem. Transformatīvā Terapija, par kuru vairāk vari uzzināt šeit, sevi ir pierādījusi kā efektīvu trauksmju atbrīvošanās metodi. Taču arī tādas metodes kā specializētās elpošanas prakse vai psihoterapeita apmeklējums var arī būt vērtīgi risinājumi.

Piesakies bezmaksas konsultācijai par Transformatīvo terapiju šeit.