Kā meditācija var tev palīdzēt?

Katrs būs dzirdējis par meditāciju un daudzi to sasaista ar garīgu praksi, reliģisku rituālu, taču zinātniskie pētījumi ir pierādījuši, ka meditācija kā atsevišķa metode ir ar milzīgi vērtīgu pienesumu – tā nomierina mūsu satrauktos prātus, mazina stresa radītās sekas un padara mūsu dzīvi daudz produktīvāku. Meditācija ir svarīgs 21.gadsimta cilvēka ikdienas elements, lai iegūtu vairāk garīgo un fizisko enerģiju un lai meditējot iegūtu labākus rezultātus dzīvē – mēs paši kļūtu labāki un veiksmīgāki.

Svarīgi meditēt izmantojot tehnikas, kuras domātas ikdienas cilvēkam, nevis mūkiem vai dažādu citu garīgo prakšu pārstāvjiem. Ikdienas meditācija mūsdienu aizņemtajam cilvēkam ir vērsta uz atslābināšanos, stresa samazināšanu, prāta nomierināšanu, kā rezultātā, mainās mūsu smadzeņu darbības viļņi no beta viļņiem uz alfa viļņiem, un pat dziļākajām teta viļņu frekvencēm.

Kad ķermenis ir atpūties gan emocionāli, gan fiziski, tad tas zina, kā sevi atjaunināt un dziedēt. Kopš aizvēsturiskiem laikiem, kad mūs vadīja izdzīvošanas instinkts, mēs esam veidoti tā, ka, cilvēkam guļot, smadzenes atpūšas, bet ķermenis ir “sardzē” sagatavojies tīģera uzbrukumiem. Tiklīdz tīģeris nāk, mēs varam bēgt. Meditācijas laikā notiek pretējais – ķermenis gūst atjaunojošu mieru, taču smadzenes ir “sardzē”. Meditācijas laikā cilvēks visu dzird, taču garīgā apzināšanās nodrošina atpūtu ķermenim. Kā rezultātā meditācija sniedz 5 reizes lielāku atpūtu cilvēka ķermenim kā miegs, un tās laikā cilvēka ķermenis atbrīvojas ne tikai no tagadnes, bet arī no pagātnes stresa.

Mūsu nervi un smadzenes tiek bojātas no mobilajiem telefoniem, mikroviļņu krāsnīm, radiācijas, ikdienas ilglaicīgā stresa, kā arī no destruktīvām domām, kas rada stresu un citām sadzīviskām lietām. Salīdzinājumam var izmantot metaforu un teikt, ka stress mūsu organismā rada bojājumus, tāpat kā uz ceļa veidojas seguma bojājumi jeb bedres. Mums guļot, šīs “bedres” aiztaisās. Taču meditācijas laikā Tu dod iespēju ķermenim dziedēt sevi kā pati daba to ir paredzējusi. Meditācija ir kā mini atvaļinājums tavām smadzenēm un ķermenim katru dienu.

Jautājot cilvēkiem, vai viņi meditē, parasti tiek minēti divi iemesli, kāpēc tas netiek darīts:

• Kā visbiežāko min laika trūkumu, kas nozīmē, ka nauda tiek nolikta kā augstāka prioritāte par mūsu veselību, labsajūtu un laimi.
• Kā otrais iemesls tiek minēts “pamēģināju vienreiz, bet nesanāca” un zināšanu trūkums, kā pareizi meditēt, lai būtu vajadzīgais efekts.

Atsaucoties uz medicīnas zinātņu doktora Džo Dispenzas pētījumiem, vidējam cilvēkam vajag tikai nedaudz vairāk par pusotru minūti, lai ieslīgtu meditatīvā stāvoklī un mainītu smadzeņu viļņus. Tie paši pētījumi pierāda, ka meditācijas laikā visas smadzenes it kā “iemirdzas” un kļūst gaišākas. Regulārā 15-20 minūšu meditācija ik dienu sniedz:

• Samazina stresu, kas ir daudzu slimību cēlonis, jo imūnsistēma stresa ilgstošā pakļautībā nespēj pilvērtīgi pildīt savas funkcijas;
• Palīdz lietas uztvert daudz mierīgāk. Mēs nevaram mainīt daudzu lietu esamību, bet mēs varam mainīt to, kā tās uztveram. Meditācija noteikti palīdz uztvert lietas ar sapratni, ar apdomu, ar dziļāku iekšēju mieru;
• Samazina ķermeņa novecošanos par 8-15 gadiem. Stress mūs padara vecākus (paskatieties uz jebkuru prezidentu vai cilvēku ar milzīgu atbildību);
• Uzlabo seksa kvalitāti un auglības iespējas;
• Stress cilvēku padara neapdomīgu un stulbu. Meditācija sniedz kreativitāti, kā rezultātā cilvēks ir produktīvāks, radošāks, spēj skatīties uz lietām plašāk un rast arī neordinārus risinājumus, kas palīdz būt veiksmīgākam un bagātākam;
• Uzlabo miega kvalitāti, mazina trauksmi un neirozes.

Meditācijas laikā mērķis ir radīt mierīgu prātu, tātad atslēga ir pāreja no beta (viļņi, kuros mēs funkcionējam ikdienā un kuru laikā domājošās smadzenes patstāvīgi analizē ārpasauli un pievērš tai vairāk uzmanības) uz alfa smadzeņu viļņiem, kas norāda uz to, ka cilvēks ir mierīgs un pievērš vairāk uzmanības savai iekšējai pasaulei.

Kā meditēt?
Meditēt var jebkurā diennakts stundā, taču ir divi brīži – vakarā pirms gulētiešanas un no rīta pēc pamošanās, kad to ieteicams darīt vislabāk. Šie laiki ir vispiemērotākie, jo, ejot gulēt un pamostoties, cilvēks gluži dabiski iziet cauri visam smadzeņu viļņu spektram. Pārejot no nomoda stāvokļa – beta viļņiem – uz lēnākajiem alfa viļņiem, kad aizveras acis, pēc tam uz vēl lēnākajiem teta viļņiem, kad esat pusnomodā. Un no rīta tiešī tā pat apgrieztā secībā no dziļa miega fāzes jeb delta viļņiem līdz pat pilnīgai pamošanās brīdim – beta viļņiem. Tāpēc meditējot šajos brīžos, ieslīdēšana nākamjā smadzeņu viļņu fāzē ir ļoti dabiska.

Izvēloties meditācijas vietu, svarīgi, lai nekas netraucētu, nebūtu fona trokšņu un signālu telefonā. Meditējot būtiski ir izvēlēties ērtāko pozu – sēžot krēslā ar kājām pie zemes, guļot vai lotus pozu – būtiskākais, lai mugura būtu taisna un ir iespēja atbalstīties pret krēsla atzveltni, ja tas ir nepieciešams.

Uzsākot meditāciju, ieteicamais minimālais laiks ir 15-20 minūtes katru dienu. Svarīgākais noturēties pirmās 3 nedēļas, kas ir laiks, kurā izveidojas pieradums pie jauniem ieradumiem. Grūtākais meditācijas procesā ir domu aizplūšana pie “ārējās pasaules” – par veicamajiem darba pienākumiem, bērnu atvešanas no skolas, vakariņu pagatavošanu utt. Katru reizi, kad tas notiek, uzdevums ir domas atgriezt pie savas “iekšējās pasaules” – savas elpas plūduma, sava ķermeņa un telpas ap sevi sajušanu vai meditācijas tekstā minētā – vizuālizējot un sajūtot to.

Meditācijas laikā, papildus augstāk minētajiem pozitīvajiem ieguvumiem, jebkurš cilvēks izmainot smadzeņu elektromagnētisko viļņu aktivitāti, to var izmantot savā labā – radot jaunu realitāti. Proti, brīdī, kad smadzeņu viļņi jeb elektromagnētiskais lauks ir mainījies no beta uz alfa vai teta viļņiem mūsu pašu radītās vizualizācijas un to iespaidā attīstītās sajūtas kļūst par mūsu nākotnes projekciju daudz dziļākā un efektīvākā veidā nekā tikai ikdienišķa doma. Tās kļūst par daļu no zemapziņai norādītā ejamā ceļa, kā rezultātā maināmies gan mēs, gan veids, kā mēs uztveram vidi apkārt.

Meditācijas brīnišķīgais efekts tiek izmantots arī Transformatīvās Terapijas laikā, lai celtu pašapziņu, atbrīvotos no dažādiem pagātnes blokiem un emocionālajām traumām, trauksmēm, mazinātu stresu, atgūtu iekšējo mieru, piepildījuma sajūtu un celtu miega kvalitāti. Ja arī tevi nomoka, kāds no šiem jautājumiem, uzzini vairāk par Tranformatīvo Terapiju šeit.

Ja vēlies iegūt bezmaksas piekļuvi vadītai Stresa Mazināšanas – Relaksācijas meditācijai, uzzini vairāk šeit.

Uzsākot meditācijas praksi atceries, tavs mērķis nav kļūtu par labāko meditētāju, bet gan samazināt stresa radītās sekas, atgūt līdzsvaru un mieru tavā ikdienā. Un to neviens cits nevar izdarīt tavā vietā – kā vienīgi tu.